4. MAIJĀ SKANĒS MŪSDIENU LATVIEŠU KOMPONISTU LATVIJAS NOSKAŅAS

Orķestris “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā aicina uz koncertu “Latvijas (no)skaņas”, kurā skanēs mūsdienu latviešu komponistu mūzika. Koncertā tiks pirmatskaņots komponistes Annas Veismanes jaundarbs “Jūra. Stihijas”. Koncerts notiks 4. maijā plkst. 18.00 VEF Kultūras pilī un tajā piedalīsies Orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns, aktrise Guna Zariņa un muzikoloģe Signe Lagzdiņa. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami no sestdienas, 27. aprīļa.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā koncertā “Latvijas (no)skaņas” Orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns iecerējis vairākus mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbus, kas veltīti Latvijas dabas krāšņumam un ievērojamu personību piemiņai.

Pirmatskaņojumu šajā koncertā piedzīvos Annas Veismanes jaundarbs teicējai un pūtēju orķestrim “Jūra. Stihijas”, kurā muzikāli melodisko plūdumu ar Aspazijas dzejas lasījumiem un to interpretācijām papildinās aktrise Guna Zariņa. Komponiste par šajā gadā tapušo opusu teic: “Darba centrā ir jūra: kosmoloģiska jūras dzimšana, varenība, noslēpumainība un glāsmains maigums. Aspazijas tēloto jūru papildināju ar visaptverošu un jaudīgu jēdzienu ‘stihijas’. Aspazijas dzeja un pūtēju orķestra neiedomājami plašās iespējas iedvesmoja mani meklēt spilgtus raksturus un tembrālas krāsas – no gaiša rotaļīguma līdz destruktīvai, graujošai, stihiskai skaņu masai. Aspazijas dzejolis ir iekomponēts partitūrā un tas skaņdarbā sakārtots citādi nekā oriģinālā. Pēc iepriekšējas sadarbības mūzikā ar aktrisi Gunu Zariņu zinu, ka Gunai piemīt muzikāla jutoņa, spilgta fantāzija un spēja pašai pievienot savu interpretāciju, kas vienmēr ir organiska un izsvērta.”

Vairāki programmā iekļautie skaņdarbi ir savulaik rakstīti Orķestra “Rīga” mūziķiem un izskanējuši Latvijas valsts simtgadei veltītajā festivālā “Trīs zvaigznes”. Tā piemēram, 2018. gadā radīts Ilonas Breģes instrumentālais darbs “Mūzika Kārļa Zāles piemiņai”, kura tapšanā iedvesma rasta Kārļa Zāles darbos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapu memoriāla ansamblī, kas svarīgas Latvijai un latviešu tautai. Opusā ir četras daļas: “Māte – ģimenes sargātāja”, “Senču karavīri”, “Ievainotais jātnieks” un “Māte Latvija (ar kritušajiem dēliem)”.

Gadu vēlāk, 2019. gadā, Orķestra “Rīga” repertuāru papildināja Gundegas Šmites un Krista Auznieka jaundarbi. Gundegas Šmites mūzika “Trīs gleznojumi mežā” ir komponistes vēstule Latvijai atmiņu pastkaršu formā. Skaņdarba trim daļām – “Zaļā migla”, “Vēju katedrāle” un “Ledus kristālu spēles” – komponiste pati radījusi dzejas rindas, kurās ietvertas viņas personīgās atmiņas un sajūtas. Savukārt Krists Auznieks savā skaņdarbā “Gaismup” aicina vērsties uz gaismu, veltot mūziku cilvēku nākšanai pasaulē un aiziešanai no tās, paaudžu nomaiņai un to savstarpējai pieredzes un enerģijas apmaiņai.

Pēc ilgāka pārtraukuma Orķestra “Rīga” koncertā izskanēs Jura Karlsona mūzika. Skaņdarbs “Klusumā dzimstošās dzīvības balss” savulaik veltīts diriģentam Rolandam Hensgenam un viņa vadītajam pūtēju orķestrim Luksemburgā. Komponists uz nošu partitūras pierakstījis skaņdarba moto: Miers pamostas spēkā un dzied… Orķestra “Rīga” sadarbība ar Juri Karlsonu pavisam tuvā nākotnē tiks atkārtota, jo komponists iecerējis šī gada izskaņā, valsts svētku nedēļā, veltīt orķestrim jaunu mūziku.

Ieeja 4. maija koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami jau no sestdienas, 27. aprīļa plkst. 10.00 tīmekļvietnē www.bilesuparadize.lv un visās “Biļešu paradīzes” kasēs.

Koncerta norisi atbalsta Rīgas dome. Jaundarba tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs Latvijas Radio.

Plašāku informāciju par visiem valsts svētku pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapās – kultura.riga.lv un riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” https://www.facebook.com/Riga.lv un  “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.