Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīts koncerts

MŪSU LATVIJA

4. MAIJS19.00, Otrdiena
Tiešsaistes notikumsNo Lielās ģildes

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīts koncerts

MŪSU LATVIJA

Piedalās:

Orķestris “Rīga”

Diriģents Guntis Kuzma

Solisti: Oskars Petrauskis, Arvydas Kazlauskas (saksofoni)

Moderatore: Signe Lagzdiņa

Režija: Daina Kricmane-Vilciņa

Programmā:

Jāzeps Vītols / Viļņa Šmīdberga pārlikums – Svīta “Dārgakmeņi”

I daļa “Ametists”

II daļa “Smaragds”

III daļa “Pērles”

Alvils Altmanis – Balāde pūtēju orķestrim “Reiz sensenos laikos” (PIRMATSKAŅOJUMS)

Rihards Zaļupe – Palatine CELEBRATION

I   Rīts Palatīna kalnā
II  Domiciāna stadions
III Farnēzes aizliegtais dārzs
IV Apollona templis Palatīna

Ilona Breģe – “Saulains stūrītis” – saksofona solo O. Petrauskis un A. Kazlauskas

Imants Kalniņš – 4. simfonijas 1. daļa

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienas svinību ietvaros 2021. gada 4. maijā Orķestris “Rīga” īstenos koncertprogrammu “Mūsu Latvija”, kurā tiks cildināti dažādu paaudžu latviešu komponisti un viņu sacerētā mūzika. Koncerta mākslinieciskā ass balstās brīvības svinēšanas konceptā – pacilātība, gods, prieks par brīvu, drošu, dzīvu un gaišu Latviju. Pie Orķestra “Rīga” diriģenta pults stāsies diriģents Guntis Kuzma.

Koncertprogrammā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.

Jāzepa Vītola simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” un tā daļas – “Ametists”, “Smaragds”, “Pērles”, “Rubīns” un “Briljants” – tapusi brīvās Latvijas laikos, 1924. gadā, un, iespējams, aiz grezno dārgakmeņu tēliem gleznaini simbolizē tā laika Latvijas dārgumus – dabu, vērtības un cilvēka domu. Skaņdarbs oriģināli radīts simfoniskajam orķestrim, bet tā aranžējumu pūtēju orķestrim veidojis komponists Vilnis Šmīdbergs.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija ir leģendāra latviešu mūzikas vēsturē, un tās fragmenta atskaņojums sniegs psiholoģiski smalku tā laika portretējumu. Simfonija sacerēta 1973. gadā, sintezējot rokmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementus, tādējādi simbolizējot stāstu par tā laika cerībām uz mīlestību un brīvību, kurām šķietami nav lemts piepildīties.

Mūsdienās komponēto mūziku pūšaminstrumentu orķestrim pārstāvēs komponistu – Ilonas Breģes, Riharda Zaļupes un Alvila Altmaņa – mūzika. Ilonas Breģes “Saulains stūrītis” diviem saksofoniem un pūšaminstrumentiem sacerēts 2011. gadā Aspazijas dzejas ietekmē, un to kopā ar orķestri atskaņos solisti Oskars Petrauskis (soprāna saksofons) un Arvydas Kazlauskas (tenora saksofons). Savukārt Riharda Zaļupes koncertsvīta “Palatīnas svētki” rakstīta iedvesmojoties no izcilā itāļu gleznotāja Džovanni Batista Piranēsī (Giovanni Battista Piranesi) gleznas Cēzaru pilsdrupu paliekas Palatīnā, tādējādi attēlojot pilnīgi citu vēstures laiku, taču rodot neapšaubāmu pārliecību par mūsdienu pūšaminstrumentu orķestra spēcīgo skanējumu, kas nereti tuvinās simfoniskā orķestra intonācijām.

Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Alvila Altmaņa balāde pūtēju orķestrim “Reiz sensenos laikos”. Tas, par cik seniem laikiem skaņdarbā stāstīs komponists, lai paliek mums visiem kā pārsteigums, gaidot un saklausot šī skaņdarba vēstījumu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā svētku koncertā.