Orķestris
Orķestris „Rīga” ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestāde, dibināts 1972. gadā kā Profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”.
Kopš 2010. gada ik pavasari Orķestris „Rīga” rīko Pavasara festivālu WINDSTREAM, kas guvis lielu rīdzinieku atsaucību. Pavasara festivāla WINDSTREAM ietvaros 2014. gadā notika Starptautiskais komponistu konkurss, kas bija Eiropas kultūras galvaspilsētas – Rīga 2014 – gada programmas notikums un deva iespēju orķestrim „Rīga” sadarboties ar pasaulē atzītiem diriģentiem un komponistiem. No 2017. gada līdz 2019. gadam koncertdzīvi papildināja festivāls – veltījums Latvijas valsts simtgadei – “Trīs zvaigznes”, kurā ikgadējos trīs koncertos Orķestris “Rīga” atskaņoja latviešu komponistu mūziku.
2017. gadā Orķestris “Rīga” saņēmis Lielo Mūzikas balvu par izcilu sniegumu gada garumā. 2016. gadā saņemta Latvijas Lielās mūzikas balvas Skatītāju simpātiju godalga par Pavasara festivāla WINDSTREAM atklāšanas koncertu “Merkūrijs uz Mēness”. Par 40 gadu jubilejas Galā koncertu „Mūzika iedvesmai” Latvijas Nacionālajā operā iegūta Latvijas Televīzijas gada balva „Kilograms kultūras” 2012.
2007. gadā orķestris laida klajā savu pirmo ierakstu albumu CD formātā „Priecīgus Ziemassvētkus!”, kurš tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai kā labākais 2007. gada instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums. 2008. gadā tika izdots ierakstu albums WINDSTREAM, kas tika veikts kopā ar brāļiem Petrauskiem. 2011. gadā klajā nāca albums „Rīga. Eglīte. Ziemassvētki.” ar solistiem Ingu Pētersonu, Kristīni Gailīti un Daumantu Kalniņu, bet orķestra jaunākais veikums ir albums RIGA JAZZ (2014), kurā ietverta instrumentālā džeza mūzika, tostarp leģendārā latviešu komponista svīta „Melnās krāsas” ar autoru pie klavierēm un Raiti Ašmani pie diriģenta pults. 2019. gadā iznācis orķestra jaunākais ierakstu albums “Pašu auklētie”, kurā Valda Butāna vadībā ieskaņoti latviešu komponistu opusi, kas gadu gaitā veltīti Orķestrim “Rīga”.
Viena no būtiskām orķestra darbības šķautnēm ir sadarbība ar latviešu komponistiem. Pēdējo gadu laikā orķestris ir rosinājis daudzu latviešu komponistu jaundarbu tapšanu: Ēriks Ešenvalds – kantāte „Latvija. Gadalaiku impresijas” (2008), Niks Gothams – Every Day (2010), Step. Pivot. Stride (2013), Vilnis Šmīdbergs – Simfonija (2010), Koncerts alta saksofonam un pūtēju orķestrim (2013), Andris Dzenītis –Drone (2010), Urbānā mesa (2014), Ilona Breģe – Rekviēms (2010), „Saulains stūrītis” diviem alta saksofoniem un pūtēju orķestrim (2013) , Imants Mežaraups – kantāte „Aizvestajiem” (2011), Niks Gothams un Kārlis Auzāns – „Oda Jurijam Gagarinam” ar čellu trio solo (2012), Uģis Prauliņš – „Fantāzija” (2013), Rihards Zaļupe – „Palatīna svētki” (2014), Linda Leimane – „Art Deco” (2015), Jackin Pouson – Leaves upon the wind (2015), Santa Bušs – „Domas, manas domas” (2015), Jēkabs Nīmanis – „Nākotnes cilvēki” (2015), Platons Buravickis – „Tāda es esmu” (2015), Jēkabs Jančevskis – “Klusiņām jūra tek …” soprāna un kokles solo, jauktam korim un pūtēju orķestrim (2016), Selga Mence – “Laika vējos” soprānam, mecosoprānam, jauktam korim un pūtēju orķestrim (2016), Imants Zemzaris – “Arkādija” (2016), Andris Sējāns – “Karavāna” (2016), Ilona Breģe – “Mūzika Kārļa Zāles piemiņai (2018), Juris Kulakovs – kantāte “Tēvzemei un Brīvībai” (2018), Arturs Maskats – “Cikls ar O. Vācieša dzeju” baritonam un pūtēju orķestrim (2018), Jēkabs Jančevskis – “Un pret savas tautas dziesmu” teicējai un pūtēju orķestrim (2018), Santa Ratniece – “Pļavas” (2019), Laura Gustovska – “Lielupe. Izlaušanās” (2019), Matīss Čudars – “Ceļos” (2019), Krists Auznieks – “Gaismup” (2019), Gundega Šmite – “Trīs gleznojumi mežā” (2019).
Kopš 2015. gada augusta orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Butāns.
