Orķestra “Rīga” izveidotājam, komponistam un diriģentam Gunāram Ordelovskim – 95

Šī gada 28. martā 95. gadskārtā atceramies Orķestra “Rīga” dibinātāju Gunāru Ordelovski (1927.28.III, Jelgavā – 1990.27.X, Rīgā) – Latvijas pūšaminstrumentu spēles korifeju, izcilu trombonistu, veiklu aranžētāju, ap 680 skaņdarbu autoru, dziesmu un deju svētku virsdiriģentu.

Jau Orķestra “Rīga” darbības pirmsākumos viņš atzina, ka “gribam pierādīt un līdz šim esam pierādījuši, ka “misiņgrauži” var spēlēt ne tikai maršus un kapu mūziku. Mūsu programmās ir simfoniskā mūzika, estrāde, džezs.”

Laikabiedru atmiņās viņu redzam kā īstenu darba un dzīves prieka iemiesojumu, kura vadībā vai kopā ar viņu darot, bijis neērti darboties ar nepilnu atdevi.

Mūzikas vēsturnieks Oļģerts Grāvītis: “Gunārs Ordelovskis paspēja būt visur: gan neskaitāmajos saietos, gan savas radošās un mākslinieciskās darbības ikdienas posteņos. Dega kā svece, kas liesmo no abiem galiem. Pats vienmēr uzsvēra, ka vajag prast strādāt nopietni, bet dzīvot jācenšas iespējami jautri.”

Orķestra “Rīga” direktors Harijs Bute: “Gunārs Ordelovskis — diriģents — ir aizrautīgs un prasīgs, temperamentīgs un reizē maigs, ik brīdi gatavs atdot darbam, mūzikai sevi visu. Viņš ir ar mieru mēģināt līdz “septītajiem sviedriem”, lai tikai sasniegtu iecerēto skaņdarba interpretāciju. Komponista Gunāra Ordelovska veikums ir visai plašs, (..) taču viņa sirds tā pa īstam pieder pūtēju mūzikai. (..) Viņa dzīves kredo – optimisms un nerimtība.”

Žurnālists un literāts Juris Brežģis: “Gunārs Ordelovskis ir viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem pasaulē, kuru neesmu redzējis nīgru vai skumīgu. Viņa milzīgais optimisms starot staro pretī ikvienam, ar kuru nākas saskarties darba jautājumos vai vienkārši parunāties. Reiz viņš stāstīja superjautru anekdoti, un nevienam no klausītājiem nenāca ne prātā, ka Ordelovskim iepriekšējā vakarā nozagta automašīna. Kādu medicīnisku pārpratumu slimnīcā, kad viņš uz nestuvēm staipīts pa kāpnēm, kaut gan īstenībā pašam vajadzējis vairāk staigāt, mākslinieks pēc tam cēla priekšā kā detektīvstāstu Agatas Kristi līmenī.”