Sakrālie dziedājumi. STRAVINSKIS VENĒCIJĀ
| 26. NOV | plkst.19.00, sestdiena |
|---|---|
| Norises vieta | Rīgas Sv. Jāņa baznīca |
Piedalās:
Latvijas Radio koris un solisti, Orķestris RĪGA, Ilze Reine (ērģeļpozitīvs), Uģis Brikmanis (režija), diriģents Kaspars Putniņš
Programmā:
Džovanni Gabrieli Kanconas, fragmenti no Klaudio Monteverdi “Vesperēm Svētajai Jaunavai Marijai”, Igors Stravinskis “Mesa” jauktam korim un pūšaminstrumentu ansamblim
Mazā Venēcijas Republika gadsimtiem ilgi bijis dominējošs spēks milzīgā Vidusjūras teritorijā. Venēcieši – viņu grandiozās ambīcijas, drosme, skaistuma mīlestība, atvērtība dažādu kultūru iespaidiem – radījuši sapnim līdzīgo Venēcijas kultūru, kas valdzinājusi cilvēkus visā pasaulē un visos laikos. Arī Igors Stravinskis bijis viens no Venēcijas pielūdzējiem. Tagad ģeniālais komponists un viņa mīļotā pilsēta ir nešķirami uz mūžiem – Stravinskis atdusas Venēcijas Sanmikeles kapsētā. Viņa “Mesa” korim un pūšaminstrumentiem savā garā un skanējumā ir ļoti tuva mūžam jauneklīgajai Vecēcijas komponistu – Klaudio Monteverdi un Džovanni Gabrieli mūzikai, kas 16. un 17. gadsimta mijā rakstīta īpaši Venēcijas Svētā Marka katedrālei. Īpaši zīmīgs notikums būs Latvijā maz iepazītais, bet pasaule labi zināmais Klaudio Monteverdi pirms nu jau 406. gadiem komponētais apjomīgais cikls “Vesperes Svētajai Jaunavai Marijai”, kas ir ambiciozākais sakrālās mūzikas opuss pirms Johana Sebastiāna Baha pasijām – brīnums rietumu mūzikas vēsturē, kas arvien sagādā jaunus atklājumus. Darbs komponēts desmitbalsīgam korim, solistiem un orķestrim, un koncerta programmā skanēs liela daļa veseperu fragmentu. Venēciešu mūzika ataino venēciešu garu. Tā ir vitāla, krāšņa, dzīvesprieka pilna, bet arī noslēpumaina – kā Sv. Marka katedrāles krēslainās, zeltā mirdzošās dzīles.
